Neskatoties uz to, ka ĢP tagad runā par jauniem pierādījumiem, palieku pie sava viedokļa par to, ka tā varēja izdot EAO 14 mēnešus atpakaļ. Bet nevēlējās. Es domāju, ka situācija ir mainījusies nevis "jauno pierādījumu dēļ", bet sabiedrības izdarītā spiediena rezultātā.
Man ir liels prieks, ka vismaz pašā pēdējā brīdī ĢP tomēr izdeva EAO un Dānija uzreiz nolēma izdot Kristīni Latvijai.
Neskatoties uz to, ka ĢP tagad runā par jauniem pierādījumiem, palieku pie sava viedokļa par to, ka tā varēja izdot EAO 14 mēnešus atpakaļ. Bet nevēlējās. Es domāju, ka situācija ir mainījusies nevis "jauno pierādījumu dēļ", bet sabiedrības izdarītā spiediena rezultātā.
Jebkurā gadījumā apsveicu Kristīni un visu viņas ģimeni!!!
_______________________________________________
Vēlos padalīties ar savu viedokli par Kristīnes Misānes lietu:
Gandrīz visas Eiropas Savienības valstis neizdod savus pilsoņus trešajām valstīm, t.i. valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
Kristīne Misāne, ja nekas nemainīsies, tuvākajās dienās tiks izdota no Dānijas Dienvidāfrikas Republikai.
Latvijas Ģenerālprokuratūra nav izmantojusi iespēju uzsākt kriminālprocesu par tiem pašiem nodarījumiem, par kuriem Kristīnes izdošanu pieprasa DĀR (tiesas lēmuma nepildīšana, dokumentu viltošana), nav ierosinājusi drošības līdzekļa – apcietinājums – piemērošanu Kristīnei, lai varētu atbilstoši ES tiesas nolemtajam Petruhin pret Latviju lietā izdot Eiropas apcietinājuma orderi, kas izglābtu Latvijas pilsoni no nokļūšanas DĀR cietumā, kurā atbilstoši starptautisko organizāciju, tai skaitā ANO, atzinumiem, ieslodzītie tiek pakļauti pazemojošai attieksmei un tiek turēti necilvēciskos apstākļos.
Eiropas apcietinājuma orderim salīdzinājumā ar trešās valsts izdošanas lūgumu Eiropas Savienībā ir prioritāte.
Par tiesas lēmuma nepildīšanu Latvijā ir paredzēts sods īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā (līdz 3 mēnešiem), savukārt par dokumenta vitošanu – līdz 12 mēnešiem, ar ko pietiek, lai izsniegtu Eiropas apcietinājuma orderi.
Dienvidāfrikā par tiesas lēmuma nepildīšanu draud 15 gadu cietumā. Latvijas Ģenerālprokurors Ē.Kalnmeiers par to zina un turpina apgalvot, ka Ģenerālprokuratūra stingri ievēro likumu un nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, jo Ģenerālprokuratūrai neesot pietiekamu pierādījumu tam, ka Kristīne ir izdarījusi dokumenta viltošanu. Lūgumu izprasīt šos pierādījumus no Dienvidāfrikas Republikas, tāpat kā visus pārējos lūgumus, Ģenerālprokuratūra noraidīja.
Es šeit nevēlos rakstīt par centieniem izmantot starptautiskos tiesību aizsardzības instrumentus. Es vēlos pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas Ģenerālprokuratūras vispārējai attieksmei pret sabiedrību, kura sastāv no konkrētiem cilvēkiem, jo gadījumā, ja Latvijas Ģenerālprokuratūras primārs mērķis šādos gadījumos būtu PALĪDZĒT, tā rīkotos citādāk. Tā rīkotos līdzīgi tam, kā šādos gadījumos rīkojas vairākas Eiropas Savienības dalībalstis, proti, izmanto iespēju pārņemt savus pilsoņus, lai pasargātu viņus no izdošanas trešajām valstīm.
Savukārt Kristīnes lieta ir spilgts piemērs tam, ka Latvijas Ģenerālprokuratūra neuzskata, ka tās funkcija ir palīdzēt Latvijas pilsoņiem. Latvijas Ģenerālprokuratūra norāda, ka tā ir tikai Ārlietu ministrijas funkcija. Kaut juridiski no Latvijas varas iestādēm tikai un vienīgi Latvijas Ģenerālprokuratūra varēja glābt Kristīni no izdošanas Dienvidāfrikas Republikai.