Ar Satversmes tiesas 2017.gada 12.maija spriedumu lietā Nr.2015-14-0103 DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 18.panta pirmā daļa, ciktāl tā attiecas uz aizdomās turētajām personām, tika atzīta par neatbilstošu Sarversmes 96.pantam no 01.01.2017.
DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 18.panta pirmā daļa tās apstrīdētajā redakcijā noteica, ka "DNS profilus un ziņas par aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām, ja kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret konkrēto personu uz reabilitējošu apstākļu pamata vai arī tiek atcelts lēmums, ar kuru attiecīgā persona atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto uz tāda paša pamata, kā arī tad, ja stājies spēkā personu attaisnojošs spriedums, DNS nacionālajā datu bāzē glabā 10 gadus no dienas, kad Kriminālistikas pārvalde saņēmusi lēmumu vai spriedumu, vai minēto informāciju dzēš no DNS nacionālās datu bāzes pēc tam, kad Kriminālistikas pārvalde saņēmusi attiecīgās personas rakstveida iesniegumu".
Satversmes tiesa atzina, ka attiecībā uz aizdomās turētu personu bioloģiskā materiāla un DNS profila glabāšanas un dzēšanas noteikumiem likumdevējs savu pienākumu nav izpildījis. Tādējādi personai, kura bijusi aizdomās turētais kriminālprocesā, pēc šā statusa atcelšanas nav nodrošinātas visas nepieciešamās garantijas attiecībā uz tās sensitīvo datu dzēšanu, lai gan šo datu glabāšanai vairs nav likumā noteikta pamata. Līdz ar to personas tiesībām noteiktais ierobežojums ir lielāks nekā sabiedrības ieguvums un DNS likuma 18.panta pirmajā daļā ietvertais pamattiesību ierobežojums nav samērīgs.
Satversmes tiesa norādīja, ka nav noteikta kārtība, kādā no personas iegūtais bioloģiskais materiāls tiek glabāts un iznīcināts pēc tam, kad ir ģenētiski izpētīts. Nav arī tāda kontroles mehānisma, kas ļautu personai pašai vai ar neatkarīgas institūcijas starpniecību pārliecināties par to, ka tās sensitīvie dati, tostarp izņemtais bioloģiskais materiāls, ir iznīcināti vai dzēsti un netiek izmantoti mērķiem, kas nav atzīstami par leģitīmiem. Satversmes tiesa arī norāda, ka DNS likuma 18. panta pirmā daļa nenoteic, cik ilgā laikā pēc personas pieprasījuma saņemšanas tās dati no DNS nacionālās datu bāzes tiek dzēsti. Tāpat valstij nav noteikts pienākums apturēt DNS profila noteikšanas procedūru gadījumā, kad tās laikā personai ir atcelts attiecīgais kriminālprocesuālais statuss un vairs nav tiesiska pamata noteikt tās DNS profilu glabāšanai DNS nacionālajā datu bāzē. Nav noteikts arī izņemtā bioloģiskā materiāla glabāšanas termiņš un iznīcināšanas kārtība.
Saeimai tika dots laiks līdz 01.01.2017. grozīt DNS likuma 18.pantu. Tā to nav izdarījusi.
No tā izriet, ka no 01.01.2017. DNS likums vispār neparedz no aizdomās turētajām personām izņemtā bioloģiskā materiāla un DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas profilu glabāšanas kārtību un termiņus.
Līdz ar to, atbilstoši Satversmes tiesas sprieduma 49.lapas pēdējā rindkopā norādītajam, no 01.01.2017. un līdz brīdim, kad Saeima noteiks bioloģiskā materiāla un DNS profilu glabāšanas kārtību un termiņus, nedrīkst ņemt bioloģisko materiālu no aizdomās turētajām personām, bet jau izņemtie aizdomās turēto personu bioloģiskie materiāli ir nekavējoties iznīcināmi.
